"Dzīve ir avots, no kura izverd daudz prieka" (R.Blaumanis)

Prieks, kas gan ir prieks? Uz šo jautājumu atbilžu var būt tik pat daudz, cik cilvēku ir uz zemes, jo mēs katrs esam personība ar savu domu gājienu, uzskatiem un vērtībām. Arī pati meklēju atbildi uz sev uzdoto jautājumu un secinu, ka cilvēks ir prieks, kas sastāv no daudziem likteņstāstiem un portreta. Līdzi ar dzīvību cilvēkam tiek dots prieks. Dzīvības jeb dzīvesprieks. Mēs visi noteiktos brīžos esam priecīgi, katram no mums ir iemesls priecāties. Prieks var būt daudzpusīgs –mēs varam priecāties jebkurā dzīves situācijā.
Manuprāt, viens no lielākajiem priekiem ir mīlestība – gan mīlēt, gan tikt mīlētam. Uz pasaules nav nekā jaukāka, nekā skaistāka, nekā dievišķāka par mīlestību. Mīlestība – tā ir pasaule, kurai neredz ne malas, ne gala, kuru var pielīdzināt bezgalībai, jo tai arī nav nedz sākuma, nedz gala.
Prieks apzīmē dziļāku, iekšēju reakciju, un to izraisa dvēsele. Es domāju, ka cilvēks dzīvo prieka pēc, saskaņā ar dvēseli .…