Dzīvība ir viena no primārajām vērtībām cilvēcei vispār, jo tieši dzīvība ir tā, kas uztur visas pārējās vērtības. Bez dzīvības nebūtu ne mīlestības, ne sāpju, ne prieka, ne skumju, ne sapņu. Ar dzīvību viens posms sākās un vēlāk arī beidzas, jo dzīvība vienmēr beidzas ar nāvi, tikai laiks dzīvībai nav noteikts, jo to ietekmē apstākļi-apkārtējie un dažkārt arī citas dzīvības. Lai arī visas dzīvības ir radītas vienam mērķim „Dzīvot!”, dabas neizprotamo untumu dēļ dzīvības mēdz iznīcināt viena otru. Skumji un sāpīgi izklausās, bet tā tas ir. Arī mēs paši mēdzam viens otru ikdienā aizvainot un sāpināt (šādi pamazām morāli sagraujot un iznīcinot), tik tādēļ vien, ka uzskatām to par pareizu. Albēra Kamī romānā „Svešinieks” dzīvības vērtība tika apskatīta pavisam citā gaismā.
Šajā romānā galvenais varonis Merso domā, ka „dzīve nav tā vērta, lai pūlētos dzīvot” un, viņaprāt, „nav lielas nozīmes, vai nu mirst trīsdesmit, vai septiņdesmit gadu vecumā, jo abos gadījumos, taču citi vīrieši un sievietes dzīvos”.…