Itāliešu komponists, instrumentālists, dziedātājs, kā arī dziedāšanas skolotājs. Par Dž. Kačini varētu arī teikt tā, ka viņš liek tiltu pār renesani un baroku, bet biežāk gan tiek pieskaitīts pie renesanses komponistiem. Viņa mūzika prezentē solo, monodisku vokālu plus harmonisku akomponējumu.
Dzimis 1551. gadā Romā, savukārt, miris 1618. gadā Florencē. Viņš bija viens no trim Mikelandželo dēliem. Vecākais brālis Oracio bija mūziķis Romā, bet jaunakais brālis Džovanni – skulptors Florencē.
Dž. Kačini mācījās kopā ar Džovanni Animučia. 1564. gada oktobra vidū pārcēlās uz Florenci, kur viņš kļuva par galma dziedātāju, bet 1566. gada 29. aprīlī viņš kopā ar galma dziedātāju Simonu Ponti kopā apmetās Florencē. Mācījies kopā ar slavenu virtuozu Skipionu delle Palle, no kura viņš aizņēmās „dižciltīgo dziedāšanas manieri”. Savukārt, 1578. gada 29. aprīlī viņš ņēma dalību svētkos un neskaitāmos pasākumos, kā arī Mediči nama kāzās jau kā komponists, mākslinieks un dziedātājs. Viņš bija kameratas dalībnieks jau no pašas apvienības sākuma. Kamerata bija florenciešu pulciņš, kurā apvienojās komponisti, dzejnieki un citi izglītoti diletanti. Ar viņu palīdzību atdzima antīkā drāma, traģēdija un skatuves kultūra. Šīs sadarbošanās rezultātā radās tāds žanrs kā opera. Pirmās līdz mūsdienām nonākušās operas ir Peri „Euridike” un M. Da Daljano „Dafne”. Un dažas dienas pēc Peri „Euridikes” pirmizrādes, Dž Kačini raksta šī paša sižeta operu. Operu titullapā pie žanra bija ierakstīts: dramma per musica.
…
