Edvarts ir tipisks jaunais saimnieks, kas izceļas ar savu prasmi un spēju racionalizēt saimniecību un palielināt ražošanu, taču vienlaicīgi viņš ir arī nežēlīgs un izrāda bezrūpību pret citu cilvēku jūtām un vajadzībām. Viņam galvenais pamatlikums ir dzīšanās pēc naudas, kas ir īstais cēlonis, kas spiež aizmirst cilvēciskās jūtas un rada negatīvas sekas. Piemēram, viņš izkrāpj savam tēvam mājas, un kad viņš kļūst par saimnieku, cietsirdīgi nomoka savus vecākus, nedomājot par viņu vajadzībām. Edvarts arī nepamana savu dēlu, un tas aug uzdūri, nezinot, kā strādāt un tikai domājot par lopu ganīšanu.…