Virza ir viens no spilgtākajiem, ja ne spilgtākais latviešu dekadences dzejnieks.
20. – 30. gados Virzam iznāk trīs dzejas krājumi: „Laikmets un lira”, „Skaidrība”, „Dzejas un poēmas”.
Krājuma „Laikmets un lira” pirmā daļa veltīta Latvijai un latviešiem: „Pūšat, taures, skanat, zvani, saule plašu gaismu lej!/ Karogs sarkanbaltisarkans vējos atraisīties skrej!” Dzejolī „Rīga” autors ietvēris sāpi par pārinodarījumiem gadu gaitā. Patriotiskas jūtas paustas arī dzejolī „Latvijas republikai”. „Pulkveža atgriešanās” ir veltījums un cieņas pierādījums Latvijas atbrīvotājiem.
Otra daļa šajā krājumā atvēlēta Virzam tik tuvajai lauku tēmai. Dzejolī „Lauku saruna” jūtama sāpe par straujo attīstību, kas pazudina senās tradīcijas: „Jā, laiki tagadējie mani spiež kā slogs”. Dzejā jūtamas simpātijas pret senāku saimniecības formu un tradīcijām („Siena vezumi”). Virza daudz dzejo par lauku skaistumu, to īpašo auru („Rudenī”).
…