Ekonomikas stabilizācijas plāns un pievienotās vērtības nodokļa likmes izmaiņas

Mūsdienīga Latvija vārds krīze ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Krīzes ietekme ir jūtama pilnīgi visos ekonomikas segmentos- dažiem vairāk, dažiem mazāk.
Līkas , ka tādos apstākļos budžeta izstrādāšanas procesam jābūt maksimāli rūpīgam un precīzam, lai nodrošināt valstī maksimāli iespējamo stabilitāti, samazinot izmaksas un palielinot ieņēmumus, bet tā lai iedzīvotajiem un uzņēmējiem nevajadzēt balansēt uz izdzīvošanas robežas. Bet tieši tagad vislielāko satraukumu un šaubas izraisa valsts jaunais budžets un jaunizdomatais ekonomikas stabilizācijas plāns. Budžeta deficīts acīmredzami ir stipri lielāks nekā bija plānots. Jau ir sākušas sarunas par to, ka pirmajā pusgada trūkst līdzekļu pensijām un algām. Tas nozīme, ka valstī nav nodrošinātas svarīgākas izmaksas, par kuram pirmkārt bija jādomā sastādot budžetu nākamajam gadam. Ka var būt tā, ka pēc budžeta apstiprināšanas izradās, ka līdzekļi tomēr trūkst paliek par lielu noslēpumu.
Protams, dotajā situācija valdībai vajadzēja ātri rīkoties un meklēt līdzekļus. Ka variants bija izstrādāts tā saucamais ekonomikas stabilizācijas plāns, kurs šokēja pilnīgi visus- uzņēmējus, iedzīvotājus, valsts struktūru darbiniekus.
Valdība pieņēma lēmumu veikt vērienīgas nodokļu sistēmas izmaiņas, kas attieksies uz PVN, iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), akcīzes nodokli alkoholam un bezalkoholiskajiem dzērieniem, degvielai un kafijai.
…