Ekonomikas un izglītības sakarības

Izglītības standarti ar laiku pieaug (kas ir neizbēgams process pasaules tehnoloģiskā progresa dēļ), un, lai gan pieredzējis darbinieks labāk zinās praktiskās lietas, mācību iestāžu absolvents vienmēr labāk zinās svaigo teoriju. Tādējādi mācību iestāžu absolventi būs nepieciešami, lai jaunākie zinātnes sasniegumi tiktu iedzīvināti uzņēmumos. Līdz ar to izglītības sistēmai ir papildu mērķis - nevis vienkārši gatavot labus vai teicamus izpildītājus, bet veicināt studējošo inovācijas potenciālu. Valstīm, kuras, salīdzinoši ar citām valstīm, ir priekšā, pamatojoties uz jauno tehnoloģiju attīstības tempu, ir ilgtermiņa priekšrocība pasaules tirgū.
Secinājumā, izglītībai ir svarīga loma ekonomikas attīstībā. Neskatoties kādas profesijas apgūšanu izvēlas studējošie, galvenais, lai viņi savas zināšanas izmantotu konkrēti izvēlētajā sfērā, kā arī pilnveidotu savas zināšanas tālāk. Un izvēloties izglītību, jādomā nevis par to kur vairāk maksā, jo pašlaik nav skaidrs, kādas nozares piedzīvos straujāko attīstību vai kritumu nākotnē. Rezultāta, indivīds var palikt bez darba ar augstāko izglītību, kuru negribēs tālāk pilnveidot. Ir jāizvēlas tādu nozari, kur indivīds spēs pilnībā atklāt savas dotības un viņam būs vēlme strādāt šajā sfērā un pilnveidot sevi jebkurā dzīves gadījumā. Pilnveidot sevi, indivīds, kā valsts cilvēkkapitāla daļa, nodrošinās sabiedrības labklājības līmeņa pieaugumu, un apvienojot visu cilvēkkapitālu – straujāk attīstīsies ekonomika valstī.


…