Neatkarīgi no izcelsmes katru no Latvijas iedzīvotājiem vieno vēlme pēc dzīves labklājības. Es neesmu kāds izņēmums. Un pievēršot uzmanību ekonomiskiem procesiem valstī, skaidri pārliecinājos par ciešo saikni starp ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem. Pie tam es nevarēju uzreiz noteikt, kāds no procesiem ieņem noteicošo, „vadošo” lomu. Pēc manām domām šo divu procesu mijiedarbībā notiek savstarpēja ietekme, iedarbība. Mēģināšu minēt dāžus faktus un piemērus.
Runājot par politisko procesu ietekmi uz ekonomiskajiem procesiem, varētu atzīmēt to, ka lielā mērā tieši no Latvijas valdības ir atkārīgi ekonomiskie procesi un situācija valstī, jo taču tā (viņa) izstrādā un pieņem visus likumus un lēmumus, kas nesaraujāmi ir saistīti ar ekonomiskajiem procesiem valstī.1
Pie tam katrs no mums saprot, ka tieši valdības lēmumi ietekme ekonomisku sistēmu, tautsaimniecības attītību vai tās attīstības kavēšanu un iedzīvotāju labklajību. Jebkurš valdības lēmums un darbība var gan uzlabot stāvokli, gan pasliktināt to.
Piemēram, valsts budžeta pieņemšana – ir viena no valdības prioritārēm. Un mēs varam iedomāties, kas būtu, ja budžets nebūtu pieņemts savlaicīgi? Lai vieglāk saprastu, cik svarīga ir budžeta pieņemšana, var aplūkot situāciju no cita aspekta. Pieņemsim, ka sabiedrības spiediena dēļ valdība demisionētu, sāktos sarunas par jauna ministru kabineta veidošanu2 . Pie šādiem apstākļiem valsts budžetu, labākajā gadījumā, pieņemtu 2008. gada janvāra beigās vai februārī. Tas nozīmē, ka aizkavētos gan māmiņu algas, gan lielāki pabalsti, gan algu pieaugums skolotājiem, mediķiem, policistiem, kultūras darbiniekiem, kas savukārt, neapšaubami ietekmētu gan sociālajiem, gan ekonomiskajiem procesiem tūvākajā nākotnē.
…
