Albērs Kamī ir franču rakstnieks eksistenciālists, un romāns ‘’Mēris’’ ir viens no viņa un vispār šī laikposma izcilākajiem darbiem, jo spilgti atklāj cilvēka dzīves jēgas un eksistences nozīmes meklējumus. Runājot par darbību un atzīmējot svarīgākos tā punktus, ar kuru palīdzību eksistenciālists izgaismo savas idejas, jāsaka, ka darbība norisinās it kā necilā, kalnu ieskautā un saules apmirdzētā un bieži cepinātā franču pilsētā Orānā, kur sabiedrību pārsvarā interesē darbs tirdzniecībā un atpūta pie netālā jūras līča, arī izklaides un daudzo kafejnīcu apmeklēšana. A. Kamī jau paša darba ievadā atklāj to, kāda bija šī sabiedrība: ‘’ Bet- ļoti prātīgi- šī izpriecas viņi pataupa sestdienas vakaram un svētdienai, pārējais dienās mēģinādami nopelnīt pēc iespējas vairāk naudas.’’ Tomē- pēkšņi skaisto idilli izjaukusī slimība- mēris parāda, kādi šie cilvēki ir patiesībā, kāds ir viņu dzīves patiesais piepildījums. Sērga izceļ sabiedrību gan pozitīvā, gan negatīvā gaismā- redzami mēģinājumi piemēroties mērim no vienkāršo cilvēku puses, cīņa, nesavtīgi mēģinājumi glābt mirstošos, ko veic dakteris Rjē, Rambērs, Tarrū u.c. Treškārt, spilgti aprakstīta indivīda emocionālā pasaule, rīcības motīvi, psihoanalīze, runājot par Rjē, Tarrū, Granu, Kotāru, Rambēru.
Kaut gan lieliskā rakstnieka tēlotā miniatūrā pasaule ir tikai fikcija, tomēr filigrāni parādīta, var teikt, mūsdienīgas pasaules morāle, ētika, ko vēl vairāk pastiprina izvēlētais reālistiskais tēlojums, nesenais darbības laiks, kas vēla vairāk liek aizdomāties, ko mēs katrs darītu šādā situācijā, tādēļ interesants ir Tarrū tēls, kura sīkumainie aprakts bieži atklāj kādas svarīgas detaļas un to nozīmi mēra laikā.
…