Viss, kam Mirdza tic un ko pielūdz, ir dieviete, nevis dievs: “Es griežos atpakaļ pie tevis, dieve./ Pie tavām kājām ļauj man raudāt — raudāt!(..) Tu neaizsniedzamā tur dieviete,/ Tik rāmi, ledaiņi tu lūkojies —” Šeit atklājas vēl emancipācijas idejas – vismaz debesīs valda ne tikai dievi, bet arī dieviete, un Mirdza, kā galvenā šīs lugas emancipācijas ideju pārstāve, kalpo tieši viņai.
“Tur augšā dievi,/ Tie nepārmainās, tie ir vienādi,/ Bet cilvēkiem, pirms viņiem jātop līdzi,/ Caur rūgtu, asu cīniņu ir jātop,” saka Mirdza. Cilvēkiem, tāpat kā dieviem, ir jābūt vienādiem, vīriešiem ir jābūt vienādiem ar sievietēm. Lugā drastiski ir parādīts, kādas ir sekas pasaulē, kur visi cilvēki nav vienlīdzīgi, pasaulē, kur sievietes tiek pakļautas vīriešu gribai.
“Vaidelote” ir luga par atbrīvošanos, par to, ka Mirdzai nebija tiesību, bet viņa sev tās paņēma: “Nākat tikai/ Un bruņojaties vien pret mani visi,/ Es nebīstos,/ Jo tagad spēju/ Es pretim stāties pat vai pekles spēkiem!”
…