6.Mans romāna vērtējums.
Pirmo reizi lasīju šāda veida romānu, jo parasti izvairījos no tēmām, piemēram, karš, priekš manis šāda tēma liekas par skarbu, un es nespēju tās izprast un emocionāli panest. Taču šis romāns ir tik viegli uzrakstīt, proti, sarunvalodā, izmantojot pat dažādus žargonu, tieši tādus, kādus izmantojam ikdienā, pat joprojām, skatoties uz to, kad romāns sarakstīts. Visvairāk mani piesaistīja atklātās atskārsmes par alkoholu un tā nepieciešamību. Vislabākie citāti, manuprāt, tieši bija atrodami par šo tēmu. „Rums un garša ir divas ļoti dažādas lietas. Rums nav tikai vienkāršs dzēriens, tas drīzāk ir draugs. Draugs, kas visu dara vieglāku. Tas pārvērš dzīvi. Un tādēl taču dzer...” Draugi + alkohols, neatņemama dzīves kombinācija, un tikai pēc tam seko mīlestība starp sievieti un vīrieti. Tāpēc, manuprāt, romāna pamatā bija draudzība un tās nepieciešamība mūsu dvēselei, to varētu nosaukt par cerību dāvātāju, pietiek vien ar ideju, ka ir kāds uz ko paļauties. “Patiesība bija skumja un bāla, un tikai jūtas un sapņu atmirdzums bija dzīve…”
…