Trešā lielākā komponente ēnu ekonomikā Latvijā ir neoficiāli strādājošie (pagājušogad tas bija 17.8%).Ja darbinieks strādā bez darba līguma, tas nozīmē, ka par viņa saņemto darba algu netiek maksāti nekādi nodokļi. Tātad ieņēmumi valsts budžētā no šāda nelegāla darbinieka ir 0.
Būtiski ir arī faktori, kas iekmē uzņēmēju iesaistīšanos ēnu ekonomikā-ar normatīvo aktu biežo maiņu, kas attiecas uz komercdarbību , ar nodokļu politiku un attiecīgo normatīvo aktu bāzi, ar kontrolējošo iestāžu darbu, t.sk., VID darbu un metodēm, kā arī vājo valdības atbalstu uzņēmējiem.
Jāsecina, ka ēnu ekonomika Latvijas valsts ekonomikai ir liela problēma, jo būtiski samazina gan faktisko iekšzemes kopproduktu, gan ieņēmumus valsts budžetā, kas savukārt tālāk atspēlējas uz katru valsts iedzīvotāju. Nav jābrīnās, ka pietrūkst naudas medicīnai un izglītībai, pensijas ir samērā zemas, kas rada problēmas ar veco ļaužu iztiku. Slimības pabalsti, apdrošināšana bezdarbam, u.tml.izmaksas nav pilnā apmērā, bet tikai no uzrādītās darba algas. Tā kā komercdarbības ieņēmumi tiek samazināti, tad samazinās ne tikai uzņēmuma ienākuma nodokļa summa, kas tiek maksāta budžetā, bet arī aprēķinātais un nomaksātais pievienotās vērtības nodoklis. Ēnu ekonomikas ietekmē visi ekonomiskie rādītāji valstī ir izmainīti un neprecīzi. Iekšzemes kopprodukts, iedzīvotāju ienākumi, tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas apgrozījums, ražošanas apjoms, nodarbinātības līmenis būtiski atšķiras no faktiskā. Līdz ar to statistiskie dati ir nepareizi un budžeta plānošana ir neprecīza.
…