Katrs cilvēks ar vārdu erotika saprot kaut ko citu. Ir tādi, kas to identificē ar vārdu “sekss”. Tas patiesībā nav korekti, jo īstenībā starp šiem jēdzieniem ir principiāla atšķirība. Erotika ir māksla, kamēr sekss ir tikai plika tehnika, labākajā gadījumā. Bieži vien sekss ir divu (vai vairāku) cilvēku tieksmju un seksuālo vēlmju apmierināšana, kamēr erotika nav iedomājama vairāk kā divu cilvēku starpā.
Daudzreiz cilvēki atklāti baidās runāt par savu seksualitāti, kas ir gan seksa, gan erotikas pamatā, un savā būtībā ir dabiska tieksme. Šīs bailes ir mūsu sabiedrības pieņemto normu rezultāts.
Ilgus gadus ir pastāvējis uzskats, ka viss, kas saistīts ar dzimumu ir nepieklājīgs un par to nevajag un nedrīkst atklāti runāt. Tā daļēji ir baznīcas ietekme, kas daudzus gadsimtus ar dažādiem līdzekļiem pūlējās iestāstīt visiem cilvēkiem, ka miesaskārība ir sātana vilinājums, kuram nedrīkst pakļauties.
Lai cilvēkiem tomēr kaut kas paliktu, baznīca proklamēja mīlestību – ka tā ir laba, ka tā ir tas pēc kā jātiecas. Precīzāk runājot, tieši garīgo mīlestību, ne ar vienu vārdu nepieminot kaut kādus fiziskus kontaktus. Varētu pat teikt, ka baznīca mācīja platonisko mīlestību, kas savā būtībā arī ir erotikas paveids.
Platoniskā mīlestība vien ir vesela referāta vērts temats. Taču galvenos vilcienos, šādas attiecības, protams, ir skaistas un garīgas. Tās varētu būt tāds kā erotikas papildinājums.
…
