Temperaments man ir tāds kāds ir, tāds –kādu esmu mantojusi no saviem vecākiem un vecvecākiem, es esmu pamanījusi, ka mēs visi ģimenē domājam līdzīgi, bieži vien arī gaume sakrīt un daudzi arī mūs apbrīno pēc savstarpējās līdzības. Esmu ārēji līdzīga gan tētim, gan mammai un tas man ļoti patīk, arī uzskatos šis tas ir no viena vecāka šis tas no otra.Bet raksturs tāds kāds man ir, tas ir tikai mans un es esmu ar visu ļoti apmierināta, kāda es esmu un kas man raksturīgs. Ja es kaut ko dzīvē vēlos protu sevi motivēt un mērķu sasniegšana nesagādā man nekādas grūtības. Apzinos savas spējas un savu vietu sociālajā grupā, jo savu vietu atrod katrs pats sev un ja to neprot darīt, tad tā ir tikai tā cilvēka personības problēma. Man nav savu hobiju, bet ir lietas , kas patīk, kuras mīlu un kuras aizrauj, bet kā aizraušanos ar kādu no hobijiem es to nesaistu, jo šis vārds asociējas ar to, ka nav nekā cita ko darīt.. Es labāk priekšroku dodu savai ģimenei, un ja man ir hobijam jāpielīdzina lietas , kas mani aizrauj , tad tā ir mana ģimene. Viss, kas saistīts ar labvēlīgu , laimīgu ģimenes dzīvi, tas ir mans hobijs...Jo ģimene ir lielākais siltums ko mēs saņemam no cilvēka. Ģimene ir manas intereses, iztēle , uzmanība, sajūtas un spējas, tās vērtība ir neizmērāma, bez ģimenes nebūtu es tieši tāda kāda esmu –augusi mīlestība un saticībā, paldies manai ģimenei par to , ka man viņa ir un par to un ka pateicoties maniem vecākiem esmu es tieši tāda kāda esmu un kāda arī vēlos būt.…
