Trešais kopīgais jautājums, kurš tika salīdzināts abās intervijās, bija „Rīgas Laiks” uzdotais jautājums – „Kāda ir dzīves jēga?”, uz kuru Kaligs ļoti plaši bija gatavs izteikties. Lai arī filozofa atbilde uz jautājumu bija kopumā izvērsta, viņam sagādāja grūtības atbildēt tieši uz vārdu „jēga”, jo, pēc paša sacītā, vārds parasti tiek saistīts ar verbālu izteikuma nozīmi. Pašam Kaligam nav īsti saprotams – kā var teikt par kaut ko vai par kādu darbību, ka tai ir jēga. Lai viņš varētu atbildēt uz viņam uzdoto jautājumu, filozofs nolēma vēl vienu reizi veikt interpretāciju jautājumam, ja „jēga” nozīmē vērtības piedēvēšanu kādai lietai, tad Kaligs jautājumu noformulēja tā: „Vai dzīvei var piedēvēt kādu vērtību? Vai dzīvē ir kaut kas vērtīgs, kas to dara dzīvošanas vērtu un tāpēc – jēgpilnu?”. Tādā gadījumā viņš varētu piekrist tam, ka var dzīvei piemist tāda vērtība, kādu mēs paši vēlamies tai piedēvēt, kaut arī Kaligs domā, ka pašai par sevi tai nekādas vērtības nav, jo viņš uzskata, ka vērtība nav nekas tāds, kas pasaulē jau eksistētu gatavā veidā un ka vērtību uz pasauli, lietām, notikumiem projicē paši cilvēki. Dzīves jēgu veido paši cilvēki, un filozofs nedomā, ka dzīvei pašai par sevi piemistu kāda vērtība. Tomēr Kaligam šķiet ļoti saprātīgi – piešķirt vai piedēvēt tai kaut kādu vērtīgu saturu. Pats filozofs savai dzīvei piedēvēja vienu vērtību, kas izpaužas kā prieks jeb bauda. …
