Visas tautasdziesmas esot radītas, lai ietekmētu cilvēka garīgo dzīvi.
Un šī četrrinde, bez šaubām, radusies ne bez konkrēta iemesla.
Vairākkārt pārlasu šīs četras rindiņas un domāju, lai cik sen tās būtu radušās, tās, diemžēl, laikam vienmēr būs aktuālas.
Šajā četrrindītē izskan pārmetums tautiešiem par dažādiem netikumiem, no kuriem “brālīši” nevar atbrīvoties līdz šai baltai dieniņai.
Tautasdziesma vaicā vai liek nojaust jautājumu - vai tādas cilvēka tikumiskās iezīmes, kā godaprāts, sirdsapziņa, kauns, būtu kļuvušas par deficītu? Vai varbūt arī tajos senajos tautasdziesmas dzimšanas laikos –jau tad ļaudīm ar šo īpašību esamību vai trūkumu ir bijušas problēmas? Var jau būt. Iespējams arī, ka tajos laikos te tika domāti konkrēti netikumi - bezkaunība, dzeršana, nenovīdība un citas negācijas.
Ir vērts aizdomāties, kā tad mēs dzīvojam un vai patiesi tikumiski audzinām paši savus bērnus, domādami vai - tieši otrādi - nedomādami par savas zemītes nākotni, vai tā visa rezultātā mēs nebūsim tie, kas ,,smieklā ieliksim sava tēva novadiņu”?
…Apsēžos uz svaigi nozāģētas simtgadīgas egles celma un iegrimstu pārdomu un jautājumu jūklī, uz kuriem gribētos atrast kaut jel vienu sakarīgu, pamatotu atbildi…
Brālīši –latvieši, ieklausieties šīs tautasdziesmas brīdinošajos vārdos!…