Eseja sarunvalodas stilā

Viena diena šajā gadā…
Šis notikums būs saistīts ar mani un manu draudzeni, tas notika šogad un tas paliks atmiņā vēl ilgi. Un tāpēc par šo dienu, vienu dienu šajā gadā.
Nu tā....mēs taisījāmies braukt uz izlaidumu - ar čomeni. Man visu dienu bija normāla diena, 9:30 nopirku biļeti uz autobusu. Čomenei pa to laiku 11:00 bija jābūt Liepājā, bet viņa aizgulējās un nokavēja autobusu un atbrauca ap 13:00. Nu ok....tas nekas. Tad mēs sarunājām, ka gaidīsim autobusu pieturā nevis stacijā. Sarunājām, ka būsim tur 16:00. Es tur biju jau 16:00, gaidīju 20 min - viņas vēl nebija, aizsūtīju sms, kur viņa ir. Viņa atrakstīja , ka viņai sanākušas problēmas un gaidīs stacijā, jo baidās nokavēt. Nu jā, tā nu es gaidīju viena. Mierīgi sēdēju līdz kāda balss mani nobiedēja ar teikumu no muguras: "Nevajag raudāt!". Nu jā, tā bija viņa. …