Autore arī min laulību un incesta aizliegumu kā sabiedrību veidojošu faktoru, jo tas ir veids kā tiek paplašināti sociālie kontakti, jo cilvēki ir spiesti iepazīties ar citiem, lai varētu sevi atražot. Incesta aizliegums paredz citu ne tik izteiktu aizliegumu uz homoseksualitāti. Aizliegums uz dažām heteroseksuālām grupām paredz aizliegumu uz neheteroseksuālu savienību, jo tāda principā nevar pastāvēt.20
Kā jau iepriekš tika minēts, tad feministiskās kustība nav viendabīga. Melnādainais feminisms uzsver, ka tumšādaino sieviešu pieredze ir atšķirīga un viņu apspiešana ir spēcīgāka. Par to izteikusies profesore Evelīna Hemondsa savā darbā „Melnās sievietes seksualitātes ģenealoģija: klusēšanas problemātika”.21
Melnais feminisms uzsver saistība starp seksismu, apspiešanu un rasismu. Būtībā tas nozīmē, ka atšķirībā no baltajām sievietēm melnās sievietes ir pakļautas dubultai diskriminācijai gan no savas rases pārstāvju puses, gan no baltādaino puses. Autore runā par to, ka melnādainie vīrieši ir pārņēmuši balto sabiedrības modeli, kur sieviete tiek pakļauta vīrietim. E. Hemondsa šādas situācijas izveidē vaino modeli, kad baltās sievietes tika uztvertas kā tiklas, bezkaislīgas un deseksualizētas, kamēr melnās sievietes bija amorālas, netiklības iemiesojums. Tādējādi rasu atšķirība tika saistīta ar dzimumatšķirību, tādā veidā cenšoties saglabāt balto vīriešu virskundzību.22
Tomēr, lai arī kā censtos uzvērt melnā un baltā feminisma atšķirības, dažādus feminisma novirzienu un pārstāvju uzskatu nesaskaņas feminisma būtība no tā nemainās. Tā ir tiekšanās pēc sabiedrības, kur cilvēka dzimumanatomija nenosaka to, kas viņš ir un kāds viņš ir.
…
