Filmas analīze "Psiho"

Tikai 10 minūtes pēc Marianas slepkavības Hičkoks ir tik pārliecināts savās manipulēšanas spējās, zinot, ka licis auditorijai simpatizēt ar Normandu, viņš rada ainu, kur atkal pieaug spriedze, jo pastāv iespēja, ka mašīna ar Marianas ķermeni un mantām līdz galam nenoslīks purvā. Kadri rāda, kā mašīnas slīkšana apstājusies un vīrieša sejā redzams satraukums un neziņa, kad mašīna atkal sāk slīkt, viņa sejā parādās neliels smīns, radot atvieglojuma sajūtu. Šī pauze liek arī skatītājam sastingt, jo skatītājs visu filmu ir iesaistīts darbībā.
Pēc šīs ainas skatītājs tiek iepazīstināts ar trīs citiem varoņiem, kuriem tas vēlāk sekos. Vislielākais tuvplāns tiek piešķirts detektīvam, norādot uz to, ka sākumā tiks sekots tieši viņam, neskatoties uz to, ka tas nebūs pārāk ilgs laiks, jo piecpadsmit minūtes vēlāk arī viņš tiks noslepkavots. Pēcāk kamera pievēršas Lailai – Marianas māsai un Semam – Marianas mīļotajam. Normads ir kļuvis par tēlu, no kura skatītājs baidās, kuru skatītājs neizprot.
Filmas beigās redzams, kā psihiatrs izskaidro, kas patiesībā notiek ar Normandu un viņa divām personībām; kā jau bērnībā Normands noindējis savu māti un viņas mīļāko greizsirdības dēļ. Viņš pats savā galvā izveidoja mātes tēlu, kas ir apsēsta un vienmēr greizsirdīga. Filmas pirmspēdējais kadrs ir tuvplāns, kur Normands smaida un viņa sejai izgaistot, apakšā redzams blāvs mātes skelets, kas vēlreiz uzsver uz viņa divām personībām.

…