Zinātne ir cilvēka darbības sfēra, kuras funkcija ir izstrādāt un sistematizēt zināšanas par īstenību. Filozofija ir mācība par esamības un izziņas vispārējiem principiem. Zinātne ir vairāk kā materiālistiska pasaules izpēte, par konkrētu darbību, konkrētu parādību. Filozofija ir teorētiska pasaules uzskata vai izziņas forma par esamības un izziņas vispārējiem principiem, par cilvēka attiecībām ar pasauli.
Mūsdienās zinātne ir cieši saistīta ar visiem zinātniskajiem institūtiem un ietekmē gandrīz visas sfēras. Viena no sabiedrības zinātnēm ir filozofija, filozofijas priekšmets un struktūra, kā arī attiecības ar citām zinātnēm ir mainījušās visas sabiedrības un garīgās attīstības gaitā. Senajā Indijā, Grieķijā un Ķīnā filozofija bija, galvenokārt, viengabalainas zināšanas par pasauli kopumā, bet filozofijas priekšmets bija nenoteikts.
Līdz ar sabiedrības rašanos, prakses un zinātnes atziņu izveidošanos un uzkrāšanos sākās šo viengabalaino zināšanu diferenciāciju matemātikā, astronomijā, medicīnā un citu zinātņu nošķiršanos no filozofijas. No 17. gs. Līdz 19. gs. Filozofija kā zinātne bija zinātņu zinātne. Dabas zinātne – pretī dabas filozofija. Vēstures zinātne pretī vēstures filozofija. u.t.t.…