Filosofijas jēdzienu izpausme fizioterapeita darbā

Mīlestība, manuprāt, ir pats galvenais filozofijas jēdziens, kas veido pašu fizioterapeitu, jo pats jēdziens filozofijas veidojas no vārdiem philein- mīlēt un sophija- gudrība ,tātad pats galvenais ir mīlēt savu darbu un ar gudrības mīlestību skatīties uz savu darbu.
Dvēsele ir kodols, tā nosaka iekšējos būtību, dzīvi, tā spēj just un domāt. Fizioterapeita darbā dvēsele ir pats kodols ,kur rodas tās spēks ,kas virza fizioterapeitu uz viņa mērķi, proti, palīdzēšanu cilvēkiem, viņu ārstēšanu. Fizioterapeita dvēselei ir jābūt attīrītai no dažādām negācijām, aizspriedumiem, tai ir jābūt garīgi piesātinātais ar labām domā, lielu darba mīlestību. Dvēseles stāvoklim fizioterapeita darbā jābūt nemainīgam, jo pret katru pacientu ir jājūt cieņa, jāprot iejusties pacienta stāvoklī, jādara viss iespējamais ,lai sasniegtu optimālo ārstēšanas rezultātu.
Attīstība un kustība, manuprāt, ir cieši saistīti jēdzieni, jo kustības galvenais un svarīgākais norises veids ir attīstība. Kā kustību fizioterapeita darbībā es izprotu neapstādināmu attīstību, proti, fizioterapeitam visu laiku ir jāattīstās, jāpilnveidojas, jāveido savs fizioterapeita tēls tāds, lai cilvēki būtu gatvi apmeklēt fizioterapeitu uzticēt viņām savas problēmas un pretī sagaidīt godīgu darbu un maksimālu atdevi pret pacient traumu, lai tā tiktu izārstēta.
…