Darba sākuma posmā uzmanību ir nepieciešams veltīt ekonomikas politikai, kas izskaidro valdības ekonomiskos mērķus un veidu, kā tā cenšas sasniegt šos mērķus. Ekonomikas politikas mērķi var būt dažādi, piemēram, augsts un stabils nodarbinātības līmenis, relatīvi stabils cenu līmenis, maksājuma bilances apmierinošs stāvoklis, dzīves standarta paaugstināšana, vienlīdzīga ienākumu un bagātības sadale un citi. Arī ekonomikas politikas metodes jeb ekonomikas politikas instrumenti var būt dažādi: tiešā kontrole, sabiedriskais īpašums, monetārā un fiskālā politika. Turpmākajā darba gaitā lielāka uzmanība tiks veltīta fiskālajai politikai.
Fiskālā politika tiek skaidrota kā valsts izdevumu un nodokļu sistēmas izmantošana ar mērķi, lai ietekmētu kopējā pieprasījuma līmeni ekonomikā. Tā kā valdības uzdevums un pienākums ir rūpēties par sabiedrības labklājību kopumā, tai ir jānodrošina makroekonomiskā stabilitāte valstī. Un šo jau minēto makroekonomisko stabilitāti valstī var nodrošināt, manipulējot ar valsts budžeta līdzekļiem un nodokļiem, kas savukārt sekmē ražošanas un nodarbinātības pieaugumu.
Ir iespējams konstatēt, ka fiskālo politiku valdība var īstenot, lai stimulētu kopējo pieprasījumu, lai sekmētu ekonomikas izaugsmi, lai palielinātu nodarbinātību, lai samazinātu kopējo pieprasījumu, kā arī lai samazinātu ekonomikas izaugsmi un inflācijas tempu. Kā instrumenti, kas tiek pielietoti fiskālās politikas īstenošanā, var tikt norādīti sekojošie: valsts izdevumi sabiedrisko preču un pakalpojumu iegādei, nodokļu likmes, kā arī transfertmaksājumi. …