Folklora ir tautas mutvārdu daiļrade (‘folk’- tauta; ‘lore’ – zinātne). 1846. gadā šo terminu ieviesa angļu arheologs Viljamss Tomss. Folklora (arī tradicionālā tautas kultūra) ir vispārpazīstama tradīcija - kādas etnokulturālas jaunrades pamatveids, ko īsteno kāda grupa vai indivīds un kas tiek atpazīta kā šīs etnokulturālās pasaules uztveres atspoguļojums tādā līmenī, kas izteic tās sociālo un kultūras identitāti; tās formas un satura vērtības tiek pārmantotas mutvārdos, imitācijā vai kādā citā veidā. Šī etnokulturālā struktūra ietver valodu, literatūru, mūziku, deju, spēles, mitoloģiju, rituālus, paražas, lietišķo mākslu, celtniecību u.c. Pie latviešu folkloras pieder ticējumi, sakāmvārdi, parunas, mīti, pasakas, teikas, tautasdziesmas, dziesmas utt. …