Fragmentu analīze: Platons: "Teaitēts"; Albērs Kamī: "Mīts par Sīzifu"; Žans Bodriārs: "Simulakri un simulācija"

Platons bija klasiskās senās Grieķijas filozofs un matemātiķis, Sokrāta māceklis, Aristoteļa skolotājs, rakstnieks. Viņš tiek uzskatīts par vienu no visietekmīgākajiem domātājiem, kurš licis pamatus rietumu filozofijai un zinātnei. Iesauku “Platons” viņš ieguva skolā sava lielā auguma un plato plecu dēļ. Platona filozofiskā pasaule bija duāla. Tās bija lietas un idejas. Lietas pastāv subjektīvi – katram viena un tā pati lieta var šķist dažāda, bet idejas ir kaut kas nemainīgs. Albērs Kamī bija franču rakstnieks un filozofs, viens no eksistenciālisma iedvesmotājiem. Pats Kamī neuzskatīja sevi par filozofu. Kaut gan viņa darbiem tika pievērsta liela uzmanība. Atšķirībā no reliģiskajā eksistenciālisma, Kamī uzskatīja, ka vienīgais veids, kā cīnīties ar absurdu ir tā atzīšana. Viņš raksta par to, ka, lai saprastu iemeslu, kas liek cilvēkiem darīt bezjēdzīgus darbus? Pēc Kamī domām, tas lēnām noved pie dažādiem protestiem. Žans Bodrijārs bija viens no ievērojamākajiem intelektuāļiem. Dzimis 1929.g. Francijā., miris 2007.g. Viņš bija sociologs, kultūras kritiķis postmodernisma teorētiķis. Bodrijārs bija pirmais savā ģimenē, kas izglītojās universitātē. Pirms doktora disertācijas socioloģijā aizstāvēšanas, pasniedza vācu val. Licējā, pēc tam ir socioloģijas pasniedzējs Nanteras universitātē Parīzē.