Pēc manām domām šo pretstatu cīņa gan dzīvē, gan lugā notiek vairāk starp cilvēka garīgajām vērtībām. Raiņa lugā „Uguns un nakts” manāma kauja varoņu starpā un arī to raksturā. Kā jau liecina lugas nosaukums, Rainis visus lugas tēlus ir sadalījis absolūtos pretstatos. Lugā gaismu jeb labos spēkus simbolizē Lāčplēsis (tautas spēks, varonis, cīņas gars), Laimdota (Latvija) un pat Spīdola, kas lugas sākumā bija tumsas pusē, taču turpinājumā atklājas, ka viņa ir kultūras, izglītības un mākslas simbols. Spīdola, būdama ragana, izcili parādīja senās mākslas saskari ar mitoloģiju. Manuprāt, viņas raksturā visspilgtāk tiek attēlots šis labā un ļaunā pretstats. Tumsas tēli Raiņa lugā „Uguns un nakts” ir tautas nodevējs un liekulis Kangars, kā arī varas apspiedējs Melnais bruņinieks. Gan lugā, gan dzīvē ir lietas, kas mūsu dzīvē rada šo lielo atšķirību starp pozitīvo un negatīvo, piemēram, mīlestība un naids, mērķtiecība un padošanās, uzticība un nodevība. Jēdziens „labais” mūsu dzīvē ietver visu, kas padara mūsu dzīvi izdevušos. Es domāju, ka savstarpējā sapratne un tikumība ir vienas no dzīves vērtībām, kas padara cilvēku labu. Ļaunais ir viss netikumīgais, kas neatbilst morāles normām. Diemžēl mūsdienās ir daudz cilvēku, kas meklē attaisnojumu savai gļēvulībai, skaudībai, vieglprātībai, slinkumam un naidam. Ikviens no mums tiecas pēc labā un cenšas izvairīties no ļaunā, nelaime cilvēka dzīvē rada negatīvo, bet labs cilvēks liekas ideāls, taču tas var būt maldinoši, jo bieži vien ļaunais var likties labs ar savu divkosīgo, liekulīgo izturēšanos.
Kā jau cilvēki, kas lasīja lugu, pamanīja, tās galvenā doma ir vērsta un cīņu par labāku nākotni. Manuprāt, tieši labie Raiņa lugas „Uguns un nakts” tēli ir nozīmīgākie nākotnes virzītājspēki.
…