Mūsu izjūtas ik brīdi ietekmē daudzi faktori — uzturs, ieradums atgriezties pie sliktām domām, kā arī organisma bioritmi. Garastāvokļa maiņai var atrast skaidrojumu, tomēr dažkārt jāsamierinās, ka tas nebūs pārliecinošs.
Cilvēki, kuri nespēj kontrolēt garastāvokli, parasti jūtas sliktāk. Ja ticat, ka varat regulēt emocijas, parasti tas arī izdodas, turpretī, ja esat pārliecināts, ka nevarat mainīt izjūtas, sliktais noskaņojums saglabājas ilgāku laiku.
Vainīgs laiks
Pierādīts, ka samazināta dabiskā apgaismojuma dēļ rodas ziemas depresija, kas liecina, ka laika apstākļiem tomēr ir iespaids uz noskaņojumu. Dažiem cilvēkiem saules gaismas trūkums īsās, tumšās dienās var izjaukt bioķīmisko vielu līdzsvaru smadzenēs. Šiem cilvēkiem raksturīga noskaņojuma maiņa, viņi jūtas slikti, ir miegaini, jūt vainas apziņu, viņiem trūkst pašcieņas un ir tieksme pārēsties. Parasti šo depresiju var efektīvi ārstēt ar gaismas terapiju solārijā.
Iespējams, lietainā dienā jūtaties sliktāk tāpēc, ka sliktais laiks izjaucis jūsu plānus. Nedēļas nogalē bijāt ieplānojuši ar ģimeni apmeklēt sporta sacensības, bet līst lietus. Pētījumos pierādīts, ka, uzturoties laukā rīta agrumā, noskaņojums uzlabojas — tāpēc eksperti ieteic doties rīta pastaigās. Arī fiziski vingrojumi uzlabo noskaņojumu.
Vainīgi hormoni
Iespējams, varat vainot varenos hormonus, kas liek jums mājās kašķēties vai dusmoties uz visu pasauli. Nedēļu pirms mēnešreizēm tiešām iestājas hormonu elle, bet vai esat pārliecināta, ka neuzveļat vainu hormoniem pārāk bieži? Tas var šķist acīmredzami, taču, ja simptomi neparādās tieši pirms menstruācijām un nepazūd dažas dienas pēc tām, tad tas nav pirms menstruālais sindroms (PMS).
…
