Augsti godājamais, Liepupes mācītāj,
Sen neesmu saņēmis no Jums vēstuli, tāpēc nolēmu apjautāties, kā klājas. Kā jūtas draudze? Vai esat nopircis manis ieteiktās Tomasa Mora un Ruso grāmatas, kuras personīgi man deva tik daudz ierosmju un zināšanu. Ceru, ka arī Jums tās ļaus palūkoties uz pasauli citādām acīm. Kas Liepupē mainījies šo 200 gadu laikā? Man Jums tik daudz, kas jāpastāsta! XXI.gs. pie manis Rīgā ir notikušas milzīgas izmaiņas, ļaudis un daba Latvijā ir tā mainījušies! Ja Jūs tagad ierastos pie manis ciemos, nemaz nepazītu, kādreiz tik labi pārzināto Rīgu. Vienīgais, kas ir saglabājis gandrīz neskarts ir Lielās un Mazās ģildes nami. Ja Jūs redzētu, kas te tik nenotiekās: Melngalvju nams tika sagrauts, kad to kā krusa kapāja vairākas lielgabala lodes, kuras raidīja svešā mēlē runājošie kaimiņi, kas mājo vairāku jūdžu attālumā. Bet nu, pēc vairākiem gadiem, kad tika padzīti šie Krievzemes kaimiņi Melngalvju nams gluži vai augšāmcēlās. Vai Jūs maz zināt ar ko šie ļautiņi pārvietojas? Tie iekāpj dzelzs karietēs, kuras pārvietojas bez zirgiem. Varen lepni izskatās! Katra kariete atšķiras viena no otras, un kādā ātrumā tās pārvietojas! Ar tām līdz Vāczemei varēt nokļūt nepilnās divās dienās.Un tas viss ir tikai niecīga daļa no tā, kas te notiek... tās ir burvju lietas, ko izskaidrot nespētu izskaidrot pat visdižākie XVIII.gs. prāti.…