Attiecības starp materiālo stāvokli, materiālajām vērtībām un garīgājām vērtībām netiek vienlaicīgi noregulētas. Kopumā ņemot, indivīda bāzes prioritātes attiecībā uz vērtībām socializācijas procesā atspoguļo tos pamatstāvokļus, kas dominēja bērnības un pusaugu gados, un šīs vērtības, galvenokārt, mainās caur starppaudžu populācijas aizvietošanu. (Inglehart,R. 1980). Inglherts uzsver, ka cilvēki parasti adoptē tās vērtības, kas ir savienotas ar pieredzēto tā saucamajos izaugsmes gados. Jauniešu vērtības mainīsies šajos ‘’starppaaudžu stāvokļos’’ –vecumā no 16 - 18 gadiem, kas īpaši tos atšķir no iepriekšējo paaudžu domāšanas, uztveres un vērtību kodola attiecīgā jauniešu vecumā, tātad visa sabiedrība pakāpeniski mainīsies tad, kad pieņems un aizvietos esošas vērtības ar jaunām vērtībām, kas pakāpeniski sāk notikt vadoties no pētījumā iegūtajām atziņām un globālajai patērētāju kultūrai. Sociālā mijiedarbība un vērtību pieņemšana Globalizācija mācību procesā palīdz attīstīt sociokultūras kompetences, kuru veido četri galvenie komponenti: • sociālā konteksta faktori- nosaka attieksmju un līdzekļu izvēli atbilstoši aktoru vecumam, dzimumam, sociālajai situācijai; • vērtību atbilstības faktori – ietekmē indivīda darbību un dzīves stila elementus – morāli, tikuma robežas, nosacījumus, stratēģijas, mērķtiecības pakāpi; • kultūras faktori – neverbālās komunikācijas īpatnības, ietver vispārēju izpratni un zināšanas par kultūras notikumiem,vēsturi, reģionālajām īpatnībām, tradīcijām un paražām; • neverbālajā komunikācija- ietilpst ķermeņa valoda, acu kontakts, personīgās telpas izmantojums, pieskārieni, žesti, sasveicināšanās veidi, kuru pamats ir iepriekš minēti faktori un esošās kultūras normatīvs. …
