Es Stenderu uzskatu par lielisku stāstnieku un fantāzijas viņam tiešām netrūkst. Viņš prot paskaidrot gan ikdienā sastopamas lietas,gan arī, pielietojot savu fantāziju,svešzemju kultūru un dabu. Viņš izmanto daudz salīdzinājumus ar ikdienišķo zemnieku dzīvi,kas palīdz viņiem saprast to,ko Stenders cenšas tiem izskaidrot. Viņš gan neatkāpjas no saviem uzskatiem un ticības Dievam,par to atgādina ik pa laikam,lai arī grāmatas lasītāji atcerētos pateikties Dievam par visu,ko tas tiem devis un nebaidīties no nezināmā. Viņš paskaidro lietas,ko latvieši teikās apcer ar ļaunu kā Dieva labus darbus,izskaidro to jēgu un uzsver,ka jācilā prāts,nevis jāpaļaujas izdomātiem ticējumiem. Uzsver,ka reāls ir tikai tas,ko var pierādīt. Stenders prot izstāstīt pietiekoši interesanti,lai arī bērniem būtu prieks tādu grāmatu lasīt,jo viņš prot paskaidrot visu ļoti spilgti,ar piemēriem un pat stāstiem no savas dzīves.Protams gadījās arī neizdevušies skaidrojumi,ko liekas,ja cilvēks ar to nekad nav saskāries,grūti tam būtu ko tādu iedomāties. Bet Stenders pats arī stāstīja cik svarīgi ir gribēt šo gudrību pieņemt,kaut pārlasot vairākas reizes. Man patika,ka viņš uzsvēra gudrības nozīmi katram un stāstīja,ka neskatoties uz to,ka šie cilvēki ir tikai zemnieki,viņiem arī ir jābūt izglītotiem un jāizprot parādības un daba,jo tieši viņi ir dabai vistuvākie,nevis pilsētnieki. …