Lugā “Sidraba šķidrauts” ļoti izteikti varēja saskatīt cilvēku dažādību. Guna, Normunds un Targals- pārstāvji, kas viens no otra atšķīrās visvairāk. Šie cilvēki bija ar dažādiem mērķiem, uzskatiem uz dzīvi, dzīves uzdevumiem, kā arī ar dažādu pasaules uztveri.
Lugā neparastā sieviete- Guna piedzimstot no dieviem saņēma dāvanu- sidraba šķidrautu, kas simbolizēja gaismu un uguni, un ar kura palīdzību viņa varēja saskatīt nākotni un redzēt patiesību. Viņa uzskatīja, ka par zeltu nav pērkama patiesība. Gunai piemita tādas īpašības kā taisnīgums, cēlums, godīgums, labestīgums. Guna nešķiroja cilvēkus pēc sociālā stāvokļa vai bagātības, bet gan palīdzēja visiem cik vien bija spējīga, un tas arī bija viņas dzīves uzdevums. Toties, manuprāt, cilvēki viņu nenovērtēja, un attiecas pret viņu nekaunīgi, draudot viņu sadedzināt un saucot par burvi. “Vai man jums tagad teikt un atgādināt, cik es jums laba darījusi? Tu, kas mana durvju priekšā sēdēja, vai netiku es tevi dzirdījusi? Tu- kam uz pusēm savu maizi lauzu, tu- kam pie vārgu gultas sēdēju, un tu, un tu, un tu- vai ir jel viens, kas būtu atraidīts no manis kļuvis? Un, ja man cita nebija nekā, es devu savus vārdus, asaras, es pati sevi, savu spēku ņēmu un visu jūsu starpā izdalīju.”
..........................