Henriks Ibsens "Kad mēs, mirušie, mostamies"

Trīs cēlienus garā luga, pirmkārt, ir par mīlestību, par kaisli un atsalumu starp vīrieti un sievieti, par šķiršanos un par atkalsatikšanos. Ārnolds un Maja kādu laiku jau ir precēts pāris, taču nu viņi sākuši apjēgt, ka neviena no jaunības ilūzijām par ideālo kopdzīvi nav piepildīta. Viņi abi grimst dzīves rutīnā, garlaicībā, un vaino tajā viens otru, kas ir pats kaitīgākais divu cilvēku attiecībām. Viņi nebaidās veltīt viens otram asas un dzēlīgas piezīmes, tomēr es nedomāju, ka viņu attiecības ir domātas tik vienpusīgas un negatīvas. Ir grūti nospraust robežas mīlestībai, pateikt, kur tā sākas un kur beidzas. Dziļi sirdī viņi viens otru mīl vai vismaz ir ļoti pieķērušies viens otram, viņu dzēlības bieži mijas ar gluži vienkārši kailu atklātību, kas liecina par viņu abu vēlmi risināt savas problēmas. …