5. Secinājumi
Kopumā ir acīmredzams, cik loģiski funkcionālisma, konkrēti – saspīlējuma teorijas konceptuālais aparāts un akcentētās ideoloģiskās domāšanas problēmas ir sasaistāmas ar tranzītsabiedrības sociāli psiholoģisko formātu, tajā skaitā identifikācijas un orientācijas problemātiku. Vēl vairāk, saspīlējuma teorija no ideoloģiskās interpretācijas viedokļa labāk paskaidro ne tikai pāreja tipa sabiedrības sociāli psiholoģisko formātu, bet arī cēlonisko bāzi spilgtajām radikālisma un ekstrēmisma manifestācijām pārejas periodā, īpaši cilvēku netoleranci, piemēram, nacionālo naidu, kā arī vairāku indivīdu un veselu cilvēku grupu ideoloģisko asociāciju ar galējām, agresīvajām vērtīborietnācijām – galvenokārt, ultranacionālismu.
Ņemot vērā to, ka ideoloģiskā domāšana ir modelētā (simboliski konstruētā) atbildes reakcija uz kopējo sociālpsiholoģisko izmisumu, var nojaust, – jo radikālāks un intensīvāks ir sociāli psiholoģiskais izmisums un saspīlējums, jo radikālāka ir ideoloģiskā domāšana un, respektīvi, agresīvākā arī ir emocionālās izvades ideoloģiskā metode. To, piemēram, pastiprina tas, ka radikālās alternatīvas pārstāvji diezgan bieži izmantoja un izmanto augstākminēto katarses paņēmienu, kurš ir spējīgs stiprināt cilvēku izslēdzošu identifikāciju un transformēt iekšējo saspīlējumu konkrētās nacionālās neiecietības un naida formās.
Tādā veidā pārejas periodā ideoloģiski galēji spēki “palīdzēja” pārvietot kopējo iekšpolitisko sociālo vai etnisko slodzi uz simboliskiem ienaidniekiem, apvainojot visās esošajās problēmās, piemēram, tradicionālās etniskās minoritātes. Kā likums, simboliskie ienaidnieki 1990.gadu tranzītvalstīs vai nu tika vēsturiski reanimēti, vai nu tika materializēti, pateicoties izplātītiem stereotipiem un fobijām.
Līdz ar visu minēto var rezumēt, ka sociālpsiholoģiskais saspīlējums un tā ideoloģiskās ekspresijas formas daudz labāk, nekā sociālās intereses un to ideoloģiskā aizstāvēšana, paskaidro pārejas periodā ideoloģiskajā un politiskajā vidē notikušās tendences, tajā skaitā radikālo un ekstrēmisko spēku elektorālās uzvaras un komunikatīvo ekspansiju 1990.gadu sākumā vairākās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs, kā arī Baltijas valstīs un Krievijā.
…
