Kādā jaukā pavasara dienā 22. aprīlī , es devos apciemot tēva kapus. Šī diena bija ļoti īpaša, jo es biju sastapusi kādu puisi, kurš man ļoti iepatikās. Vēlējos padalīties šajā priekpilnajā notikumā ar tēvu, priecātos, ja tēvs būtu šeit un viņš man varētu dot, kādu padomu, un noglaudītu galviņu, un teiktu “Mana princese”. Es tētim pastāstīju par šo puisi, viņš bija tiešām īpašs, aizraujošs, jauks, piedzīvojumu pilns, bet pats galvenais mīlošs. Es ilgi vēlējos uzzināt šī zēna vārda un viņu sauca Spodris.
Bija saulaina vasaras diena 14. maijs, šī bija ļoti patīkama diena, jo atkal devos apciemot tēvu, viņam pastāstīju, ka mēs ar Spodri viens otrā esam iemīlējušies.