Vispāratzītais ekonomiskais mērķis ir ekonomikas izaugsme. Valsts tieksme pie tā liecina par to, ka cilvēki grib gūt arvien vairāk preču un pakalpojumu. Ekonomisko augsmi nosaka reālā IKP uz vienu iedzīvotāju pieaugums noteiktā laika periodā.
Ražošanas apjoma pieaugums attiecībā pret iedzīvotāju skaitu nozīmē dzīves līmeņa pieaugumu. Augošā ekonomika dod iespēju labāk apmierināt cilvēku vajadzības un vieglāk risināt sociālekonomiskās problēmas.
Apskatot ekonomisko situāciju vairākās valstīs, var ievērot milzīgas atšķirības cilvēku dzīves līmenī. Ienākumi uz 1 iedzīvotāju tādās valstīs kā ASV, Vācija un Japāna vairāk nekā 10 reizes pārsniedz atbilstošus rādītājus Indijā, Niģerijā vai Indonēzijā. Atšķirības ienākumos arī nosaka cilvēku labklājību.
Tomēr katrā valstī var notikt labklājības līmeņa nozīmīgas izmaiņas. ASV pēdējo 100 gadu laikā reālais IKP uz vienu iedzīvotāju auga apmērām 2% gadā, tādejādi tas divkāršojas 35 gadu laikā. Dažās Āzijas valstīs, piemērām, Singapūrā, Honkongā, Dienvidkorejā un Taivanā tā ikgadējs pieaugums bija 7%, kas nozīmē, ka ienākumi uz vienu cilvēku divkāršojās katrus 10 gadus. Bet tādās Āfrikas valstīs kā Etiopija un Niģērija ienākumu līmenis uz vienu iedzīvotāju ir stabils jau vairākus gadus. Kāpēc rodas tādas atšķirības?
Reāla IKP līmenis ir pietiekoši labs kritērijs, lai novērtētu sabiedrības ekonomisko labklājību.
Lai sāktu pētīt ekonomisko izaugsmi ilgā laika periodā, vispirms apskatīsim IKP uz vienu iedzīvotāju izmaiņas vairākās valstīs pēdējo 100 gadu laikā (sk. tabulu 1).
Dati par reālu IKP uz vienu iedzīvotāju dažās valstīs rāda, ka ir lielas atšķirības starp iedzīvotāju dzīves līmeni dažādās valstīs. Pēdējā tabulas kolonnā ir doti IKP uz 1 iedzīvotāju pieauguma tempi. Visaugstākais šīs rādītājs ir Japānā, kaut gan 100 gadus atpakaļ šī valsts ieņēma vietu starp Meksiku un Argentīnu. Tomēr pateicoties izcilai ekonomikas izaugsmei Japāna ir pārvērtusies par vienu no attīstītākajām valstīm.
…