No pieprasījuma teorijas izriet, ka patērētāja rīcība tirgū veido pieprasījumu. Patērētājs ir mājsaimniecības, kas pērk tirgū preces un pakalpojumus savam patēriņam. Savukārt patēriņš ir iegādāto mantu izmantošana, lai apmierinātu savas vajadzības. Šajā nozīmē patērētājs ir pieprasījuma veidotājs tirgū. Bet lai iegādāties preces un pakalpojumus, ir nepieciešami noteikti naudas līdzekļi.
Tirgus ekonomikas apstākļos mājsaimniecības ienākumu iegūšanas avoti galvenokārt ir atkarīgi no tirgū pārdodamo ekonomisko resursu, preču un pakalpojumu (ieskaitot darbu) cenas. Cilvēki, kuriem pieder liels daudzums ierobežoto resursu vai iegūta augsta kvalifikācija un prasmes, piemīt talants, saņem lielākus ienākumus nekā tie, kuriem šādu resursu nav. Tāpēc ir tādi galvenie ienākumu avoti: darba alga vai atalgojums ir samaksa par darbaspēka pakalpojumiem; rente ir samaksa par zemes vai cita īpašuma lietošanu; procentu maksājumi ir samaksa par naudas aizņēmumu; peļņa ir ienākums, ko saņiem uzņēmēji no preču un pakalpojumu pārdošanas, ja tas pārsniedz ražošanas un pārdošanas izmaksas; pensijas un pabalsti. To sauc par ienākumu funkcionālo sadali.
Tā ir uzņēmumu un indivīdu saņemta ienākumu sadale atsevišķās kategorijās, kas atkarīgas no resursiem, kuri nodrošina ražošanas procesu.
Mājsaimniecības nav tiesīgas tirgū brīvi rīkoties ar visiem ienākumiem. Tās var izlietot tikai to ienākumu daļu, kas paliek pāri, jo no kopējiem ienākumiem atskaita ienākuma nodokli un citus maksājumus. Tas ir rīcībā esošais jeb tīrais ienākums.
…
