Ievads tīklu komunikācijas teorijās

Tā parāda, ka mums pierastās ķīmijas vietā elektroenerģiju var ražot arī dzīvi organismi – sīksīkas baktērijas, kas no netīrā ūdens tiecas uz tīro, tādējādi izdalot enerģiju, kuru savukārt var izmantot kādas ierīces darbināšanai (izstādē tā tiek pārvērsta skaņā, lai ikvienam rastos uzskatāms priekšstats par nevienmērīgajām enerģijas plūsmām, kas norisinās baterijas iekšienē). Lai arī šobrīd šāds risinājums nav vēl liekams lietā, tas tomēr parāda, ka ir iespējams apgāzt mūsu priekšstatus par enerģijas ražošanu, kas parasti asociējas ar ķīmiskām nozarēm vai dabas spēku pakļaušanu un ierobežošanu uz kā cita rēķina (piemēram, HES).
Rotenberga vieslekcijā fascinējošs bija gan stāstījums, gan audiomateriāls par vaļa un lakstīgalas dziesmu pārsteidzošo līdzību. Atšķīrās tikai temps, kādā šie savstarpēji līdzīgie skaņas impulsi tiek raidīti. Lai cik banāls arī nebūtu salīdzinājums, ko grasos izdarīt, tas tomēr ir patiess – gluži kā valis un lakstīgala tehnoloģiju un dabas pasaule šķietami ir nesamērojamas, līdz pēdējam elementam atšķirīgas, tomēr, ja tu spēj uz tām paskatīties no cita skatpunkta, samazināt tempu, galu galā izrādās, ka nemaz tik daudz atšķirību tur nav. Abās pasaulēs valda vieni likumi, viena hierarhija, viena barības ķēde. Mums ir tikai jāiemācās tās abas savienot savā starpā tā, lai tās pārstātu būt antonīmi un spētu mijiedarboties, viena otrai nekaitējot.
…