. Eseja „Individuālo lomu saglabāšanas iespējas”
Cilvēks augot, dzīvojot un izglītojoties kļūst par personību, vienu vienīgu neatkārtojamu. Mēs izvēlamies savus mērķus un ejam uz tiem. Tas, cik mēs esam uzņēmīgi, cik liels mums gribasspēks, un, ar kādu sparu ejam uz mērķi, veido cilvēka personību. Jau tas vien, ka cilvēks noskatās dienas ziņas un interesējas par to, kas viņam notiek apkārt, liecina par to, ka viņam nav vienalga, kas notiek, ir savas viedoklis par notiekošo valstī, pagastā, sabiedrībā. Katrs cilvēks ir daļa no valsts, un daļa no lielā kopuma, tāpēc nevajagas uzskatīt, ka vēlēšanas ir muļķības un tava balss nedos neko, jo no viena cilvēka var būt daudz kas atkarīgs. Un tas, ka mēs iesaistāmies dažādās komitejās, biedrībās mūsu dzīvi padara tikai produktīvāku un pilnvērtīgāku, nevis lieki noslogo. Mūsu valsti veido katrs cilvēks un katra ģimene, cik labi un pilnvērtīgi dzīvos indivīds, tik stipra un labklājība būs valsts…………..
……….. Protams, lai to visu īstenotu, cilvēkam jābūt stabilam pamata zem kājām darbam, karjerai. Bet, lai cilvēks būtu laimīgs un apmierināts ar savu dzīvi ir jāstrādā profesijā, kura interesē un aizrauj. Šobrīd daudzi strādā amatos, kuros ir pieņemti, lai saņemtu atalgojumu un spētu uzturēt ģimeni, vēl labi ir tas ka tas ir pagaidu amats, bet ja cilvēks visu laiku strādā netīkamā amatā, tad viņš jūtas kā izspiests citrons un nav ne ar ko apmierināts. Svarīgi ir arī tas, lai alga par darbu ir pietiekoša, lai varētu ģimene dzīvot normāli, citādi rodas nesaskaņas arī ģimenes starpā. Cilvēkam visu dzīvi arī jāizglītojas gan dažādos kursos, gan varbūt kāds pat vēlas mainīt savu profesiju un iegūt citu izglītību, tas viss ir tikai slavējams, jo zināšanas nekad nenāk par ļaunu.
