Termins „informācijas sabiedrība” bija gana labs, kad tas tika izskaidrots pirms vairāk kā 30 gadiem, kā sabiedrība, kurā visi dzīves apstākļi kļūst atkarīgi no piekļūšanas informācijai – gan tehnoloģiskajā, gan sociālajā, ekonomiskajā, politiskajā sfērā. Mūsdienās informācijas sabiedrība ir attīstījusies vairākos atsevišķos veidos, līdzīgi kā jau viss šajā pasaulē specializējas, tiek izdalīts atsevišķi.
Terminu informācijas sabiedrība piro reizi lietoto Koyama 1968. gadā, bet pēc tam 1971. gadā to lieto viņa tautietis Masuda savā ģenerālplānā par Japānas informācijas sabiedrību. Informācijas sabiedrība ir evolucionējusi no tādiem saukļiem kā datoriem pakļauta sabiedrība 20. gadsimta sešdesmitajos gados (Sackman, 1967) un septiņdespitajos gados kā kibernētikas, informācijas laikmets (McLuhan, 1968), zināšanu sabiedrība (Drucker, 1968), tehnotroniska sabiedrība (Brzezinski, 1971), datoru revolūcijas sabiedrību (Martin, 1978), telemātiska sabiedrība (Martin, 1981), postindustriālu sabiedrību (Bell, 1973), Gūtenbergs divi (Godfred & Parkhill, 1979).…