Inga Gaile "Stikli", recenzija

Vēstījums nebija viegli izprotams, jo tika mainīti runātāji, kas ir noderīgi pašas situācijas izprašanā, bet tas nepalīdzēja saprast to, kas īsti notiek, jo bija ļoti jāiedziļinās, lai saprastu kura tēla skatapunkts tēlots. Grāmatu nācās lasīt divas reizes, jo pēc pirmās reizes sapratu, ka nedrīkst laist garām ne vārda un ir jāiegaumē katra pieminētā detaļa, lai pēc katra runātāja varētu sižetu salikt kā puzli. Atvirzes no sižeta nebija, vienīgi gadījumos, kuros kāds no varoņiem atcerējās pagātnes notikumus. Laika līnija bija lineāra, neņemot vērā varoņu atsaukšanos uz pagātnes notikumiem, kuru atstāsts bija nepieciešamas, lai saprastu sižetu. Bieži vien dialogi nebija attiecīgi noformēti. Lasītājam pašam bija jāsaprot, kur beidzas viena runātāja teiktais un kur sākas otra teiktais. Pieņemu, ka tas bija haosa iespaida radīšanai, jo šāds dialogu apraksts tika izmantots spraigās situācijās, kā piemēram Magdalēnas dzemdību tēlojumā. Traucēja, ka dialogi netika aprakstīti konsekventi, vienā veidā. …