Intuīcija un intraversija

Sasniedzot apziņā zināmu pārākumu, intravertās intuīcijas savdabība rada īpatnēju cilvēka tipu, proti, no vienas puses, mistisku sapņotāju un gaišreģi, no otras puses, mākslinieku un fantastu. Mākslinieks intuitīvi izjūt cilvēka raksturu un psihi. Bet, radošs mākslinieks izjūt ne tikai cilvēka psihi, viņš redz cauri vēl biezai miglai un tumsai, savas darbības norises pavedienus. Viņš savā darbā strādā bez izveidota plāna, strādā tikai intuitīvi.
Intraverta cilvēka interese vairāk vērsta uz sevi, viņam ir raksturīgs iekšējs dialogs, un viņa skatījums uz pasauli ir subjektīvs. K. G. Jungs apgalvo, ka ikvienā cilvēkā ir iekļauti abi mehānismi – gan ekstraversija, gan intraversija, un tikai viena vai otra mehānisma relatīvs pārsvars konkretizē attiecīgo tipu. Kompensēšanas mehānisms līdzsvaro personību. Ja apziņai ir ekstraverta ievirze, tad bezapziņai – intraverta un otrādi. Bieži vien cilvēks, kurš ir ekstraverts, tiecas būt intraverts, savukārt introverts vēlas domāt plašāk, būt atvērtāks.
Minētajā teorijā vēl tiek izdalīti personības funkcionālie tipi, kas pilda četras pamatfunkcijas psihē – domāšanas, emociju, sajūtu un intuīcijas. Jebkurā tipā, gan ekstravertajā, gan intravertajā, visas četras funkcijas nevar būt vienlīdz attīstītas, bet var atrast dominējošās.
K. G. Junga introverti intuitīvo psiholoģisko tipu Viesturs Reņģe apraksta šādi: “Tas ir cilvēks, kura intuīcija, atklāsmes spēja ir vērsta nevis uz āru, uz ārējo pasauli, bet gan uz iekšu – uz paša cilvēka dvēseli. Ja šī iekšējā intuīcija cilvēkiem ir īpaši izteikta, tad, Jungs atzīmē, šiem cilvēkiem piemīt īpašas spējas, viņi spēj redzēt lietas uz priekšu .”
…