Parasti Freida vārds asociējas ar priekšstatu, ka viņš pirmais esot atklājis neapzinātā jeb bezapziņas fenomenu un piešķīris lielu nozīmi seksualitātei. Bet tas nav precīzi, jo visu to ir jau runāts pirms Freida.
Freids parāda, ka cilvēks ne vienmēr apzinās, ko un kāpēc dara to, ko nemaz negrib vai nav grasījies darīt. Freida psihoanalīze ir saistīta ar jaunas pasaules atklāšanu.
Dažreiz psihoanalīze tiek idintificēta ar psihoterapiju vai mācību, kas radusies psihopataloģisku pētījumu rezultātā un saistīta ar psihiatriju.
Pirmais Freida fundamentālais darbs ir ,, Sapņa interpretācija”, kas ir arī viņa intīmā biogrāfija.
Viņš iznīcinājis daudz savas vēstules, zinātnieciskus uzskatus un sava darba manuskriptus.
I daļa. dzimis 1856.g. 6.maijā, taču visos reģistros minēts 6.marts.1881.g. iegūst doktora grādu.
Seksualitāte Freidam šķiet tik nozīmīga, ka daudzi viņu iedēvē par lielāko seksuālistu, kas grauj sabiedrībā atzīto morāli.
Iesākumā F.Salpetjēras klīnikā nodarbojas ar smadzeņu anatomiju, taču ātri to pārtrauc un aizsāk psihoanalīzes atklāšanas ceļu.
1895.g. 24. jūlijā redz savu slaveno sapni ( Irmas sapnis ). 1977.g. 6.maijā, vietā, kur atradās pils ,,Bellevue’’, Annas Freidas klātbūtnē atklāj plāksni, kurā vārds vārdā ir iegravēts psihoanalīzes pamatlicēja teikums. Darbs ,,Sapņa interpretācija” – Freida koncepcijas stratēģiskais centrs.
Par jokiem. Freds raksta: ,, jokojot drīkst pateikt pat patiesību.’’ Freids sakrāj daudz ebreju asprātību un joku, tos apkopojot darbā ,, Asprātība un tās attiecības ar bezapziņu ‘’ ( 1905.g. ).
Freids – psihoanalīzes pamatlicējs.
Darbs ,, par psihoanalītiskās kustības vēsturi.”
Savos darbos Freids labprāt citē sengrieķu traģiķus; Šekspīru, Gēti, Šilleru, Heini, viņam tuvs ir Dikenss. Jaunībā iemācās spāņu valodu, lai oriģinālā lasītu Servantesu.
1906.g. 6.maijā Freids atzīmē savu 50.dzimšanas dienu. Vēl nesen viņš tika uztverts kā bezapziņas pravietis un sapņu tulkotājs, saņemot vairāk uzbrukumu un pārpratumu nekā patiesu izpratni par saviem centieniem. Taču tagad Freids tiek atzīts, piekritēji pat liek izkalt medaļu, kuras vienu pusi grezno viņa portrets.
1932.g. Freids diskutē ar Albertu Einšteinu, nākamajā gadā šī diskusija ar nosaukumu ,, Kāpēc karš” tiek publicēta vairākās valodās. Parasti Freida vārds asociējas ar priekšstatu, ka viņš atklājis seksualitāti un izveidojis zinātni par to. Viņam pat tiek pārmesta seksualitātes pārmērīga uzsvēršana. Šāds pārpratums izveidojās jau viņa dzīves laikā. Reiz šādā sakarībā viņš pat atsakās nolasīt lekciju, jo dažas stundas pirms lekcijas saņem vēstuli, kurā daži locekļi bija cēluši iebildumus un lūdza man vispirms paskaidrot savu teoriju ar nevainīgiem piemēriem, tad paziņot, ka nāk kutelīgais, un ieturēt pauzi, lai dāmas varētu atstāt zāli.
1905.g. Freids publicē grāmatu ,, Trīs apcerējumi par seksuālā teoriju’’.
…