Šī izrāde veidota pēc Raiņa lugas „Jāzeps un viņa brāļi” motīviem, kuru autors iecerējis rakstīt jau 1906. gadā, bet pabeidzis 1919. gadā. Iedvesmu viņš smēlies no Bībeles rakstiem un saviem ceļojumiem uz Ēģipti un Palestīnu. Šīs lugas pamatā ir vecā derība par Jēkabu un viņa 12 dēlu naidu. Šīs lugas pamatā ir 2 daļas – 1. daļā centrā izvirzās ārējais konflikts starp Jāzepu un viņa brāļiem, bet otrajā daļā galvenais ir Jāzepa iekšējais konflikts.
Izrādes režisore ir Māra Ķimele, kuras mērķis ir nevis pamācīt, bet aicināt kopā ar aktieriem izsekot līdzi tam, kā cilvēks pats, noejot savu ejamo, paceļas jaunā garīgā līmenī. Galveno aktieru grupu veido Uldis Dumpis (Jēkabs), Ainārs Ančevkis (Jāzeps jaunībā), Ivars Puga (Jāzeps Ēģiptē), Voldemārs Šoriņš, Inga Misāne, Dita Lūriņa, Uldis Norenbergs, Andris Bērziņš u.c.
„Jāzeps un viņa brāļi” ir drāma 2 daļās. Izrādes pirmajā daļā Jāzeps ir 17 gadus vecs jaunietis, kurš ir savādāk domājošs nekā viņa brāļi. Viņam nepatīk brāļu amats un viņš to bez kautrēšanās arī saka. Jāzeps ir pirmais dēls tēvam no mīļotās sievas Raeles un viņš savu dēlu mīl vairāk kā citus, ko arī kādā sarunā atzīst pārējiem dēliem. Jāzeps ir sapņotājs, kurš saka, ka audzēs graudus, nevis ganīs lopus un pabaros visu zemi ar savu maizi, visi viņam klanīsies un pateiksies. Šādus sapņus viņš redz bieži, tāpēc bieži ir arī izklaidīgs un nozaudē aitas, par ko vecākie brāļi prasa no tēva sodu. Bet tēvs dēlu ļoti mīl un tikai noskūpsta viņu. Tad tēvs katram dēlam pasaka, ko redz par viņu un dēlu sūtību šai zemē.…