Izraēlas un Palestīnas militāra konflikta pirmsākumi meklējami pēc II pasaules kara notikumiem, kad Ādolfs Hitlers nežēlīgi izturējies pret ēbrējiem, tolaik un arī tagad vairākums cilvēku viņus saukā par žīdiem (genocīds, antisemītisms), ebrejiem tika izveidota sava valsts- Izrāele un tādējādi tika atņemts Palestīnai zeme, bez viņu piekrišanas. Ebreji gadsimtiem ilgi bija tirgotāju tauta, bez savas valsts. Pat tagad ebrejiem neliek mieru, jo Izraēla uzzinot par vairāku Krievijas Valsts domes deputātu parakstīto vēstuli Ģenerālprokuratūrai ar lūgumu aizliegt visas ebreju organizācijas kā ekstrēmistiskas, Izraēlas vēstniecība aicinājusi cīnīties pret antisemītisma izpausmēm.
Taču skatoties no Palestīnas puses pēc Izrāelas izveide jāpiemin , ka tā ir mākslīgi izveidojusies valsts, Palestīnas ekonomika ir stipri cietusi. Palestīnas valdība un tās iedzīvotāji nevēlējās ar to samierināties un par cik neviena pasaules organizācija reāli neko nevar izdarīt lietas labā, tad Palestīnas tautai nekas cits neatliek, ka pašiem spēkiem pret šo netaisnību cīnīties.
Skatoties uz šo lietu neitrāli, tad rodās sekojošs priekšstats- Izraēlas un Palestīnas savstarpējās attiecības ir „visai saspīlētas”, jo karojošās puses, manuprāt, apdraud mieru visā pasaulē. Patstāvīgo militāro konfliktu dēļ tiek apdraudēti bērni, kuri nesaņem kvalitatīvo un dzīvei nepieciešamo aprūpi. Cilvēki ir spiesti pamest savs mājas tādējādi kļūstot par bēgļiem un virkne citu nepatīkamo seku.
Šo valstu konfliktu dēļ, kur valsts vīri nevar atrisināt radušās problēmas attīstās terorismi, cilvēki rīkojās radikāli. Taču nevar aizmirst to, ka katrā militārā konfliktā kādam ir arī savs labums. Vai tā būtu jaunā teritorija ar derīgiem izrakteņiem un plašām uzņēmuma iespējam, kur būtu vērts piesaistīt arī ārvalstu investīcijas vai arī kādi citi labumu. Tad jau sanāk, ka karo nevis tauta, bet amatpersonas un cieš pārējie. Šajā ziņā marionetes ir cilvēki, kuri iet karot, taču paši neapzinās pret ko un kāpēc.
…
