Iztēles (priekšstatītspējas) traktējums Aristoteļa De Anima III grāmatā

Phantasia var iedalīt :
1. kopā ar sajušanu
2. saglabājas pēc sajušanas:
- saistīta ar racionalitāti
- nesaistīta ar racionālo
- aktīva/pasīva
Tā kā kustību var radīt konkrēta sajūta un šī kustība, nepieciešami ir pēc sava rakstura līdzīga ar pašu sajūtu, šī kustība nepieciešami - (a) nevar pastāvēt ārpus sajūtām, (b) nevar pastāvēt citādi, kā vien mūsu uztverē, (c) ir vai nu patiesa, vai aplama.
Kustība, kas noris dēļ maņas darbībām šajos trīs tās darbību veidos, atšķirsies no sajūtas darbības. Pirmā veida pārņemtā kustība ir brīva no kļūdīšanās, kamēr sajūtas ir klātesošas. Citas var būt maldīgas vai nu tās ir klātesošas vai nē, īpaši ja uztveres objekts atrodas tālu. Ja tad iztēle neuzrāda nekādas citas īpašības kā nosauktās un ir tāda, kā Aristotelis to ir aprakstījis, tad iztēlei jābūt kustībai, kas izceļas no konkrētas sajūtas iedarbības.

Trešās daļas aplūkojums.
Piezīmes par apzīmējumu 'phantasia' , (phantasia un gaismas analoģija), 429a2-8.

Aristotelis raksta, ka phantasia (iztēle) etimoloģiski ir saistāms ar vārdu "φαος" (gaisma), jo ir neiespējami kaut ko saskatīt bez gaismas (un iztēle ir saistīta ar skatīšanu). Balstoties uz abu vārdu etimoloģisko izcelšanos, Aristotelis norāda uz analoģiju, kas pastāv starp tiem. Bez phantasia nav iespējams redzēt. Un tāpēc, ka iztēle paliek maņu orgānos un atgādina sajūtas, dzīvās būtnes savās darbībās tiek lielā mērā tās vadītas, daži (dzīvnieki) tāpēc, ka tiem nepiemīt prāta spējas, citi (cilvēki), dēļ prāta aptumšošanās vai sliktas pašsajūtas, slimības vai miega.
…