Jāņa Jaunsudrabiņa darba "Vēja ziedi" analīze

• Kāda simboliska nozīme ainai, kad Spodris stāsta par vijoles stīgām?
Vijoles stīgas ir vēstneses. Ainā, kurā Spodris Rasmai stāstīja par savu redzēto sapni: „Sapnī es redzēju, ka vijolei stīgas notrūkušas”, tas simbolizēja to, ka šai mīlestībai nav lemts plaukt. Vijole nevar spēlēt, proti, mīlestība nevar plaukt. Rasma gan centās atjaunot vijoli, nopirkdama jaunas stīgas, taču Spodris vairs nespēlēja...Spēlēja Jānis, vienkāršs kalps, kurš mīlēja Rasmu. „Kad sāki atveseļoties, es gribēju Tevi līksmināt..”, tā Jānis rakstīja Rasmai par to, kādēļ spēlējis vijoli. Viņš mīlējis Rasmu tik ļoti un patiesi. Viņš rakstīja: „Es zināju, ka Tu to turēsi par Spodra dziesmu, bet es nekautrējos Tevi krāpt. Es domāju: krāpšana un meli nav grēks, ja tie tikai labdarības nepārspēj. Tevis dēļ es būtu visu darījis, ko spēju un saprotu.” Iespējams, spēlējot vijoli, Jānis zināja, ka Rasma mīl šo melodiju, tādējādi pats sajutās mīlēts. Lai gan Spodra vijoles stīgas bija pārtrūkušas, Rasma arvien vēl maldīgi domāja par šo mīlestību, jo neapzinājās, nesajuta, ka tās vijoles skaņas, kurās viņa klausās pēdējos vakaros, nav tās pašas – tās bija citas vijoles citas stīgas, proti, citas mīlestības stīgas. …