Japāna atrodas Āzijas austrumu pusē pie klusā okeāna, kur laika apstākļi ir diezgan vienmērīgi atšķirībā no Latvijas. Tas varētu būt arī galvenais iemesls tik lielām atšķirībām galda kultūrā. Atšķirības ir manāmas sākot no galda piederumiem un beidzot ar uzvedību pie galda. Mēs visi esam dzirdējuši par Japānas suši un neparastajām ēdienu tradīcijām, kas pie mums Latvijā nav īpaši izplatītas. Šos japāņu gardumus mēs mēdzam baudīt tikai pa retam, bet tomēr ir noderīgi uzzināt kā pareizi jāuzvedas, ēdot japāņu ēdienus.
Pie mums ir normāla parādība, ka cilvēki iet pa ielu ēd labākajā gadījumā cepumus, bet dažkārt pat savas pusdienas, tomēr uzlēsošās saules zemē nav pieņemts iet pa ielu un kaut ko ēst. Tāpat Japānā nav pieņemta pašapkalpošanās. Ir jāgaida, kamēr namamāte vai namatēvs kaut ko piedāvās. Pirms ēšanas Japānā tiek pasniegts mitrs dvielis (oshibori), kurš ir silts vai auksts atšķirībā no gadalaika. Šis dvielis ir domāts, lai pirms ēšanas atsvaidzinātos. Šajā dvielī nedrīkst slaucīt seju vai kaklu, jo tas tiek uzskatīts par nepieklājību. Šis mitrais dvielis ir paredzēts roku slaucīšanai un tikai vienai reizei. Pēc dvieļa izmantošanas namamāte to aiznes prom. Savukārt kafejnīcās un restorānos netiek pasniegtas salvetes, tāpēc japāņi nēsā līdzi kabatlakatiņus, kurus pirms ēdienreizes noliek sev klēpī.
Pirms ēšanas ir pieņemts pateikt: „itadakimasu”, kas nozīmē es ņemu dalību, es piedalos, kas tiek uzskatīts par sava veida lūgšanu. Japāņu ēdienreizē ir iekļautas dažādas mērces un ēdieni, kuri tiek pasniegti nelielos traukos, kuri tiek mainīti katram ēdienam. Un ēdienu parasti pagatavo no produktiem, kuri ir aktuāli atbilstošajā gadalaikā.…
