Zinātniskā revolūcija ir attiecināma uz laika periodu no 16. līdz 17. gadsimtam, kad zinātne sāka atdalīties no baznīcas un izveidojās specifisks zināšanu ieguves, izziņas modelis, kurš kalpoja mūsdienu zinātnes pamatu likšanai. Šajā revolūcijā izcēlās vairāki izcili zinātnieki, kuri pilnībā mainīja pasaules uztveri, piemēram, Nikolajs Koperniks, Galileo Galilejs, sers Īzaks Ņūtons, pie kuriem vēl atgriezīšos vēlāk, jo tieši šie kungi pilnībā izmainīja cilvēces pasaules uztveri.
Jaunajā zināšanu modelī nozīmīga vieta ir empīriskajai domāšanai, kad spriedumi tiek veikti, balstoties uz iepriekš gūtu pieredzi. Tomēr pieredze ir ļoti individuāla un vienādās situācijās dažādi cilvēki var veikt dažādus, subjektīvus spriedumus, tāpēc empīriski spriedumi paši par sevi nevar kļūt par loģiska pierādījuma pamatu – tie ne vienmēr ir patiesi vai attiecināmi uz visiem gadījumiem. Bet blakus empīriskajai domāšanai tiek likta eksperimentālā domāšana, kad novēro, vai rezultāts mainīsies, ja pie vienādiem nosacījumiem tiek veikta vienāda darbība. …