Latvijā par uzņēmējdarbības ētiku sāka interesēties un pētīt nesen. Šobrīd tā ir aktuāla tēma daudziem uzņēmējdarbības vadītājiem. To cenšas izzināt un pilnveidot vadītāji savos uzņēmumos.
Uzņēmējdarbības ētiku ir grūti definēt, jo ētika pati par sevi ir attiecināma uz to, kā vajadzētu būt un no kādām darbībām vajadzētu atturēties jeb sabiedrībā bieži lietotais apzīmējums nerakstītie likumi, kas būtu jāievēro katram un kuru ievērošana ir atkarīga no cilvēku apziņas un atbildības līmeņa. Intas Rogenbukas grāmatā “Uzņēmējdarbības ētika” tā tika definēta kā mācība par labo un ļauno, taisnīgo un netaisnīgo, patieso un nepatieso, brīvību un atbildību, varu īpašajās attiecībās un situācijās, kas rodas uzņēmējdarbībā. Kā arī ir izsecinātas Uzņēmējdarbības ētikas pamatfunkcijas un tās ir šādas:
1.dot orientierus uzņēmējdarbības un sabiedrības, dažādu tās grupu attiecību modelim, nepieļaujot kaitējumu nevienai no pusēm;
2.rosināt uzņēmējdarbībā iesaistīto cilvēku tikumisko izaugsmi.
Ņemot vērā to, ka Latvijā uzņēmējdarbība tā īstajā vārda nozīmē ir neilgu laika sprīdi, jo līdz neatkarības atgūšanai neviens nopietni par uzņēmējdarbības ētiku neinteresējās, mums pašiem – latviešiem pieredze par to ir ļoti niecīga. Mūsu uzņēmēji mācās no saviem ārzemju darījuma partneriem, apmeklē dažādus seminārus, kur tiek apskatītas ētikas problēmas un pilnveidošanās iespējas savā uzņēmumā. …
