It visam, ko mēs šai pasaulē darām savs cēlonis.
Visu darām ar kādu mērķi un šis mērķis dod motivāciju mūsu rīcībai. Pareizāk sakot, vēlme sasniegt mērķi kalpo par motivāciju mūsu rīcībai.
Motivācija ir cilvēka rīcības pamatojums, kas realizējas mērķī.
Cilvēks, lai sasniegtu nosprausto mērķi, nereti ir gatavs uz visneparastāko šķēršļu pārvarēšanu savā ceļā. Reizēm mēs pat spējam uzskatīt par normu un paciest apstākļus, kas citkārt mums šķistu pilnīgi nepieņemami. Lai sasniegtu vēlamo, nereti nākas no daudz kā atteikties.
Svarīga rakstura iezīme ir mērķtiecība.
Mērķtiecīgs cilvēks var apzināt un analizēt savas zināšanas, prasmes un iespējas nospraustā mērķa sasniegšanā.
Mērķis ir kādas vēlmes piepildījums un reizēm pat jābrīnās, ar kādu neatlaidību esam gatavi cīnīties par savu vēlmju realizāciju, pārvarot pat ļoti lielas grūtības, to sasniegšanas ceļā.
Motivācija ir iekšējs, dinamisks process.
Ceļā uz mērķa sasniegšanu motivācija var mainīties. Kā piemēru varu minēt skolnieku, kas mācās skolā, ar domu, ka viņš to dara vecāku dēļ. Pabeidzot skolu, viņš sāk mācīties tālāk un nu jau motivācija ir cita – viņš to dara sev – lai iegūtu labāku darbu, varētu vairāk nopelnīt. Mērķis it kā viens un tas pats – izglītība - , bet ceļā uz to motivācija mainās.
Nereti motivācija ir tā, kas nosaka mūsu uzvedību dažādās situācijās. Reizēm apvaldām savas emocijas, lai tas netraucētu sasniegt nosprausto mērķi.
Terminam motivācija var atrast ļoti daudz piemēru ikdienas dzīvē. Varētu teikt pat, ka sadzīve un motivācija ir divas nešķiramas lietas.
Piemēram – no rīta mēs izkāpjam no savas gultas un tam par motīvu kalpo tas, ka jāiet uz darbu.
…
