Par vienu no vissvarīgākajiem filozofijas uzdevumiem vienmēr tikusi uzskatīta pašizziņa, tās vajadzība un iespējas. Vēsturē kāds filozofijas skeptiķis apgalvojis, ka pašizziņa esot pirmā pašrealizācijas prasība.
Mūsdienās vispārējā domāšanas ievirze ir pavisam savādāka nekā agrāk, psiholoģijā neizmanto introspekcijas metodi vien. Psiholoģijai jābūt stingri objektīvai, biheivioriskai, taču arī tas negarantēs atrisināt visas cilvēka psiholoģiskās problēmas. Bez introspekcijas, bez tiešas sajūtu, emociju, uztvērumu un domu apzināšanās nevarētu definēt psiholoģijas sfēru, bet tā nekad nevarēs vienpusīgi izprast cilvēka iedabu. Tā nespēj aptvert visu fenomenu, bet pieejama tikai individuālajai pieredzei.
Introversijas pastiprināšanos var novērot gandrīz visās kultūras dzīves formās. Līdz ar to pašizziņa vairs nav tikai teorētiska interese. Cilvēka iedabu nevar atklāt tāpat, kā noteikt lietu fizisko dabu, jo cilvēku var raksturot un definēt tikai viņa apziņas terminos. Agrīno domātāju uzkstas bija, ka, lai atklātu cilvēka patieso dabu vai būtību, vispirms jāatmet visas viņa eksistences ārējās un nejaušās iezīmes. Cilvēka būtība atkarīga vienīgi no tās vērtības, ko pats sev piešķir.
Prasība pēc sevis iztaujāšanas parādās kā cilvēka privilēģija un viņa galvenais uzdevums. Spriestspējas jomā cilvēks ir atkarīgs pats no sevis. …